Parunāsimies Par Jūras Lietām

Sveicināti!

Nezinu pat ar ko sākt. Labi, teikšu tā, ka man patīk Jūra un es to cienu. Var jau būt, ka tas skan nedaudz skaļi.  Tā nu tā dzīvīte ir iestaigājusies, ka visu mūžu esmu dzīvojis, mācījies un strādājis pie un uz jūras. Īstenībā tas jau nu nav arī tas galvenais iemesls. Citi, nu kaut vai mana mamma, arī dzīvo visu mūžu pie jūras, bet ar to ”jūras mīlēšanu”ir kā ir… Tas gan nenozīmē, ka mamma necienītu jūru.  Tas par to mīlēšanu…nu, es tā domāju, ka tā tas ir… nu dikti velk kaut vai pasēdēt piecas minūtes krastā, ja nav ilgāk būts. Domas sakārtojas un garīgais uzlabojas, nomierinos, ja ir bijusi vētraināka diena. Kas tad ir mīlestība..? Precīzi nenodefinēšu, bet viena svarīga sastāvdaļa,manuprāt, ir ilgas vai vēlme būt kopā…

Par vienu lietu gan es esmu pārliecināts-ar JŪRU ir jākomunicē uz ”Jūs”. Vienalga, vai Tu vienkārši iebrieni tajā līdz ceļiem, vai mēnešiem ilgi atrodies uz kuģa vai jahtas klāja. Tas gan nenozīmē, ka no Jūras ir jābaidās, bet, manuprāt, respektam ir jābūt, jo dzīve ne reizi vien ir pierādījusi, ka niecinoša attieksme pret To var novest pie diezgan bēdīgām sekām.

Es pēc dabas laikam tomēr vairāk esmu praktiķis, kaut gan bieži vien arī patīk pafilozofēt. Tāpec uzreiz expromptā viens piemērs iz dzīves, kā saka. Pirms tā piemēra, gribu pasacīt, ka to, par ko es rakstu, tas ir mans subjektīvais viedoklis un galīgi nepretendē uz absolūto patiesību. Nevērtēju sevi kā ekspertu ar lielo burtu, bet ir lietas kuras es redzu un ar kurām esmu ikdienas saskarsmē un arī pietiekami profesionāli orientējos (nu vismaz Latvijas mērogos). Tāpēc mani secinājumi un spriedumi nav galīgi no plikas debess izrauti.

Jā, tātad tas piemērs no dzīves, tas ir aktuāls pat esošajā momentā (šodien ir 2011.gada 15.marts). Daudzi ir dzirdējuši mēdijos par esošajiem smagajiem ledus apstākļiem Rīgas jūras līcī un ne tikai. Tas, ka līcis mēdz aizsalt ir zināms fakts. Šinī sezonā tas ir pārklāts ar tādu  ledutiņu, ka Latvijas vienīgais ledlauzis ”Varma” nevisai operatīvi varēja pildīt savus tiešos pienākumus-asistēt kuģus ledus apstākļos.

Kādas tam bija un ir sekas…?  Sevišķi nepiepūloties var saprast, ka sekas ir nauda un prestižs, kas agrāk vai vēlāk pārvēršas par naudu, kuras esamība vai trūkums ietekmē manu un mūsu visu labklājību.  Tātad Jūra šogad izdarīja pārbaudījumu cilvēkiem- vai Jūs mani cienat ?! Pārbaudījums nav izturēts.

Par to atbildīgajos kuluāros varēja nojaust-Ei, ko nu tur, gan jau tiksim kaut kā galā. Pērnās ziemas jau izķepurojāmies utt.  Arī šoziem izķepurosimies, blā,blā. Tieši tā-izķepurosimies. Gan jau visi kašķi pieklusīs un gan jau būs Okei.

Nedomāju gan ka būs Okei.  Neesmu pārliecināts, ka kādas atbildīgās instanes kaut ko darītu lietas labā. Laiks rādīs, kaut gan jau tagad būtu jāsāk domāt par nākamo sezonu.

Šinī konkrētajā gadījumā, manuprāt, gudrāk bija ”Varmu”pārdot, kad bija finansiāli izdevīgi, un jau laicīgi meklēt pienācīgu ledlauzi īrēšanai uz nākamo potenciālo ledus sezonu. Naudas izteiksmē, nedomāju, ka tas būtu dārgāk kā uzturēt “Varmu”-štats, reģistra izdevumi utt.  Jā, nu vienīgi kā plezīra vieta izpaliktu, kaut gan nekas jau nu tur tāds extra uz tā kuģīša nav, pāris pirtis un kajītkompānija ar veciem ādas dīvāniem ( var jau būt, ka ir kas šikāks iepirkts, neesmu tur pāris gadus kā bijis). Par ”Varmas”tēmu varbūt atgriezīšos vēlāk, man tur būtu vēl daudz kas sakāms.

Nu un ne vienmēr viss ir rēķināms momentālajā $$ izteiksmē. Par ilgtermiņa potenciālo labumu eksistenci mūsu valstī ”valdošie” vispār domā bēndārznieku līmenī.

Tātad, jūra uzlika nelielu pārbaudījumu cilvēkiem un pabiezināja ledus kārtiņu nu ne tā ka galīgi jāstāv mierā, bet tik, lai cilvēkam atgādinātu par to ko es minēju augstāk-

Cieni Jūru!

Posted in General | 2 Comments

Laikam Jau Slinkums Kaut Kad Ir Jāpārvar?!

Sveiki mīļie, dārgie vai godātie kuri šeit ir iegriezušies!!!!!!!! Ilgs laiks kā skribelējis šeit, bet…nu bet, ne jau kaut kāda pienākuma vai lapeles uzturēšanas pēc tomēr kaut ko…

Par Royal Caribbean Cruises varu teikt tikai to labāko..vacations bija labu labais, bildes nelikšu, jo , okei, atmiņas par mīļamajiem liek gar zemi…, lai nu tas izpaliek, bet ja nu gribas details par Royal Caribbean Cruises, c’ mon no problemas visu izstāstīšu, pasākums tiešām ir labs, tādu servisu par samērīgu cenu neatrast citur!

Nu jau laiciņš pagājis kā ripinos pa Letlandi. Biju foršā vizītē Ķelnē pirms Lieldienu gavēņa sākuma ”Rose Monday Carneval”…tas bija lieliski..ja ir iespēja nākamgad aizbrauciet..ja Ryanair vēl eksistēs, tad pavisam nav dārgi..cilvēki māk priecāties un tas pašam liek dzīvot labāk!!!

Ko par jūru?! Vakar izmetu līkumu ar auto gar Roja-Kaltensgala jūriņu——fantastika…. Tas ir jāredz un jājūt…tas točna ir SUPER !!!!

Par nupat dzirdētiem presē un citur..roņi Mangaļsalā?????

Nemuldēšu, bet teikšu, ka roņi pie mūsu gala ir tikai viens POSTS-zivis izēd, tīklus saplešj utt. Lai nu cik gan tie neizskatās smuki…atvainojiet..es labāk tos šeit neredzu!!!

Cope pērn roņu dēļ Mersraga kanālā apstopējās..vai tas ir forši..?? Ko man, Tev vai kam citam, tas s.da ronis dod?? Nothing….

P.S

Leģendāro ledlauzi, icebreaker ”VARMA” tā arī šogad laikam neizkustinās..kāpēc..vai tāpēc nebija vajadzības pēc reālas ledlauža palīdzības… nedomāju viss…PILNĪGAIS BEZPREĢELS top vadības rīcībā.

Zēniem laikam ir sakāpis galvā Visuvareno Marazms!!!

Posted in General | 1 Comment

Royal Caribbean Ship – Navigator Of The Seas

Vēl papētīju atsauksmes par Royal Caribbean Cruise no reāliem cilvēkiem kuri ir baudījuši šo pasākumu.

Tātad izvēle un veselais saprāts rezultējās ar Vidusjūras kruīza izvēli. Diezgan ērti varēja sakontaktēt Ryanair lidojumus uz un no Romas, jo kuģa atiešana un pienākšana ir ostas pilsētā Civitavečia (Civitavecchia) kas ir apmēram 80 km attālumā no Romas lidostas Ciampino.

Tagad īsumā par pašu kruīzu.

Kruīzs ir pa Vidusjūras austrumu daļu- Eastern Mediterranean Cruise ar kuģi “Navigator Of The Seas“. Vēl šo maršrutu sauc par Civilizācijas Šūpulis (Cradle of civilization):

 

Roma- Messina (Sicīlija, Itālija)- Atēnas (Pireja, Grieķija)- Efesus (Kusadasi,Turcija)- Čania (Souda,Krēta, Itālija)- Roma.

No 14.augusta līdz 21. Augustam.

Sīkāk par pašu kruīzu tad, kad tur būšu nokļuvis un izbaudījis.

Tātad kruīza kuģis „ Navigator of the Seas ” ir gana iespaidīgs, bet tas nav lielākais Royal Caribbean Cruise ship. Daži dati par kuģi:

  Passenger Capacity: 3,114 double occupancy; 3,807 maximum

  Godmother: Steffi Graf

  Gross Tonnage: 138,279

  Length: 1020′ -311 m (garums)

  Max Beam: 159.6′ – 59 m (platums)

  Draft: 29′

  Cruising Speed: 22 knots

Pašreiz lielākaie Royal Caribbean kruīzu kuģi ir divi Oasis klases kuģi:

Oasis Of The Seas

Allure Of The Seas

  • Guest Capacity: 5,400 double occupancy; 6,360 maximum
  • Gross Tonnage: 225,282
  • Staterooms: 2,700
  • Decks: 16 high
  • Length: 1,187′- 362 m
  • Max Beam: 215.7′- 65 m
  • Draft: 30′
  • Cruising Speed: 22 knots

Ja godīgi, tad manuprāt tas jau ir par daudz, es domāju pasažieru ziņā. Pieci ar pus tūkstoši ??? Manā kuģī jau būs par daudz (droši vien jau arī būs tie 3 tūkstoši, pārbaudīju vietu pieejamību, ir pieejamas tikai dārgās kajītes).

Kuģis ir iespaidīgs. Rīgas ostā līdz šim lielākais ir bijis   Celebrity Cruises kuģis „ Celebrity Constellation” kura garums ir 295 m. Nestāstīšu par to kas uz tā milzeņa ir, to tad, kad būšu līdz šim skaistulim ticis.

Vēl tīri praktiska informācija sakarā ar naudas lietām. Kad biju nonācis līdz tam, ka varētu sākt maksāt par kruīzu, saskāros ar nelielu neērtību. Es visu plānošanu un maksāšanu darīju pats bez dažādu tūrfirmu starpniecību. Ir viena lieta kas ir jāņem vērā- ar kredītkarti,kas izdota Latvijā, pagaidām  norēķināties nevar. Zvanīju uz Royal Caribbean Cruises ofisu Oslo, kur man tika nosūtīts bankas konta dati un pārskaitīju naudu no bankas. It kā jau nekas briesmīgs, bet…nu ja, lai jau paliek.

Līdzko nauda pārskaitīta, online vietnē atveras visas iespējas gan rezervēt ekskursijas gan pasūtīt vīna izlasi utt. Starp citu arī bookings notiek caur internetu, tā kā tikai jāizdrukā biļetes, pases ,$$$ uz priekšu.

Laikam jau nākošo rakstīšu uz kuģa, ja būs laiks, jeb nu atbraucot mājās, bet varbūt kaut ko vēl pirms Royal Caribbean Eastern Mediterranean Cruise.

 

 

Posted in General | Leave a comment

Vidusjūras Kruīzs Ar Royal Caribbean Cruises.

Ar šo gribu varbūt nedaudz palīdzēt tautiešiem ar reālu, kaut arī varbūt tīri subjektīvu, informāciju par to, kas ir Vidusjūras kruīzs.

Kā jau daudziem tautiešiem arī man patīk ceļot. Kaut gan savulaik pasaules okeānus maļot par stūrmani uz kravas kuģiem esmu pabijis daudzās pasaules malās, vēl joprojām velk pabūt nebijušās un pat bijušās pasaules malās.


Strādājot uz kuģiem, bieži vien ar baltu skaudību noskatījos skaistajos kruīza laineros gan Karību jūras baseinā gan arī Vidusjūrā un pat mūsu mīļajā Dzintarjūrā. Laiki mainās un mēs ar tiem līdzi. Kāpēc gan es tagad nevarētu doties pats ar ģimeni tik vilinošā atpūtā?? Vai esmu savādāks par jeņķi vai britu ?? Okei, tālāk bez īpašas lirikas.

Jau kādus gadus četrus piecus man tirdīja tāds velniņš par to kruīza kuģa braucienu. Man ir viens kaimiņš, kurš biezajos gados pāris reizes pabija Karību kruīza braucienos. Tie bija treknie gadi un viņam tad bija žūksnis ar zaļajiem, tagad ir nedaudz savādāk. Papētīju Royal Caribbean Cruises par Karībiem. Tiešām, pats kruīza brauciens ir salīdzinoši nedārgs, bet….jā, bet līdz tai iekāpšanas ostai, parasti kādā no Maiami ostām, vēl ir jātiek, nu un tas jau vairs neizskatās tik iepriecinoši gan naudas ziņā gan laika saskaņošanā.

Tātad Karību kruīzs atkrīt. Sāku pētīt mums tuvākus ūdeņus-Vidusjūru. Piedāvājums ir liels un cenu diapazons arī. Kruīza kompāniju un operatoru skaits ir divciparu zīmēs. Es izvēlējos Royal Caribbean Cruises. Neapgalvošu, ka tā ir labākā izvēle. Ir lasītas dažādas atsauksmes. Kā jau jebkurā lietā ir slavinātāji, nopēlēji un objektīvie vērtētāji. Lielākoties tomēr par Royal Caribbean ir labas atsauksmes.Tāpat kā par Celebrity Cruises vai Carnival Cruise Lines un citām.

Man ir tādas nelielas priekšzināšanas, gan tikai tīri teorētiskas par Royal Caribbean Cruise kuģiem, nu un tāpēc devu priekšroku šai kompānijai. Šinī konkrētajā gadījumā arī loma bija tam, ka…nu īstenībā visu pēc kārtas.

Tātad bija jāsaštimmē diezgan daudzi faktori:

- Budžets,
- Laiks,
- Nokļūšana ostā,
- Paša kruīza pievilcība,
- Citi sīkumi.

Sākšu ar to Karību variantu kā atskaites punktu. Neiedziļinoties sīkumos un sevišķi sīki nemeklējot tur cipari sanāca apmēram šādi-

1) Pats kruīzs trīs cilvēkiem (2 lieli 1 mazs) apmēram 1300 EUR, 7 naktis, kajīte ar logu (iluminatoru), kruīzs ar dzeramnaudām (gratitudes) bez ekskursijām,
2) Lidojums uz Miami turp atpakaļ ap 2000 LVL,
3) Viesnīcas gaidot kuģi vai lidmašīnu ap 300 USD,
4) Citi izdevumi xxxx.

Tas variants man bija par dārgu un arī laika rāmjos neikļuva.
Vidusjūras kruīzs jeb Mediterranean cruises. Paša brauciena cenas ir nedaudz augstākas nekā taipus dīķim.
Man bija svarīgas arī ceļa izmaksas. Īstenībā līdz Itālijai var jau arī aizripināt uz saviem riteņiem, cik nav braukts slēpot uz Alpiem, bet paldies lētajai aviokompānijai Ryanair ar pastāvīgajiem lidojumiem uz Romu. Lidojums gan turp gan atpakaļ gandrīz perfekti sakrīt ar kruīza termiņiem.

Tātad pašreizējās izmaksas (jau veiktās)

1) Kruīzs, ieskaitot gratitudes, bez ekskursijām ostās 1480 EUR, kajīte ar iluminatoru (2 lieli 1 mazs),
2) Lidojumi Rīga-Roma-Rīga (ar visiem nodokļiem) 205 LVL,
3) Viesnīca Romā turp braucot 1 nakts 50 EUR.

Tas šodien viss, rīt vai kādu citu dienu vēl.

Lai veicas, un ja Vidusjūras kruīzs liekas Jums gana vilinošs, varbūt manis sniegtā informācija nedaudz palīdzēs.

 

Posted in General | Leave a comment

Cope Jūrā Un Ne Tikai.

Es bieži vien aizdomājos par to kāpēc mēs raujamies vaiga sviedros un nereti aizmirstam, ka ir arī JĀDZĪVO. Taisnība jau ir ka, lai daudz maz konfortabli un patīkami dzīvotu, ir  vajadzīgi līdzekļi, kas vairumā gadījumu tomēr izpaužas LVL, EUR vai USD esamībā. Daudzi gan NeDzīvošanu atrunā ar tās pašas naudas neesamību, raujas tikai lai būtu ko mutē ielikt un bērnus cik necik apģērbtus aizlaistu uz skolu.

Nenoliegšu, ka laiki tiešām ir grūti un reizēm, dzirdot runas vai TV presē redzēti- dzirdētais, liek vien apbrīnot kā cilvēki turas pie skaidra saprāta ar 100-200 LVL mēnesī uz ģimeni. Valstij par to ir galīgi uzlikt un , lai ko tur augšā sēdošie nefleitētu, nejūtu, ka kāds tur reāli (nesautīgi) darītu to ko TAUTA tai ir deleģējusi- darīt darbu godīgi, nemelot un nezagt to, ko viņus ievēlējušie cilvēki ir sarūpējuši. Īstenībā riebjas par to runāt un lieki uzvilkties, domāju, ka daļai tā saucamo ”tautas kalpu’’ vismaz ir kāda sirdsapziņas kripatiņas atlikuma un naktī slikti guļas??

Gadus atpakaļ (pirmskrīzes treknajos gados) mūszemes iemītnieki jo jestri braukāja pa tuvākām un tālākām pasaules malām un tas ir forši. Tagad nākas savilkt jostas un iztikt ar pašmāju labumiem, kuri, kā izrādās, ir pietiekamā vairumā. Tā kā auto gandrīz ir katrā otrajā ģimenē, tad atliek vien sakrāt naudiņu degvielai, nedaudz ēdamajam, izvilkt no ankambera veco makšķerkātu un telteni un doties pa skaistajiem Latvijas ceļiem un neceļiem baudīt Latvijas skaistumu. Internetā var atrast pietiekoši daudz labas un noderīgas informācijas kur, kas, cik utt.

Tātad es dažos vārdos, bildēs un video izteikšu savu veidu kā relaksēties un gūt patiesu baudu par salīdzinoši nelieliem līdzekļiem.

Daudziem no mums patīk pavadīt laiku pie ūdens. Vai tās būtu Dzintarjūras unikālās smiltis, vai skaistie Latvijas upju vai ezeru krasti. Es varu ieteikt un nedaudz pastāstīt par Lielirbes jūrmalu un Irbes upi.

Pirms ko rakstu, godīgi teikšu tā- ļoti lieliska, skaista, aktīva (var arī būt ne tik aktīva) un visādi citādi forša vieta , kas galīgi neprasa lielus līdzekļus lai pilnvērtīgi pavadītu daļu no sava atvaļinājuma vai vienkārši nedēļas nogali.

Neklāstīšu veidu kā tur nokļūt, tas mūsdienās nevienam nesagādās problēmas, tikai pilnīgi svaiga informācija uz šodienu (2011.gada 24. Maijs). Divas dienas atpakaļ braucu uz Lielirbi makšķerēt un lielceļš no Sīkraga līdz Lielirbes tiltam jau gandrīz bija lieliskā asfaltā ietērpts. Sola, ka pa vasaru pabeigs visu posmu no Kolkas līdz Ventspilij un būs lielisks asfaltēts ceļš. Vairs nebūs jārij baltie putekļi un arī riteņbraucējiem būs lieliski riteņošanas apstākļi. Īstenībā ar velosipēdu tur ir daudz priekšrocību, jo kāpās ar auto iebraukt ir aizliegts (kaut gan ir arī pietiekami daudz aprīkotas auto stāvvietas par nelielu samaksu).

Tātad par cope jūrā. Tas gan vairāk attiecas uz rudens mēnešiem. Es tur braucu makšķerēt butes jeb plekstes vai lestes, kā nu kuram patīkas tā plakanās, garšīgās zivis saukt. Lai gan laika apstākļi tad ne visai lutina ar sauli un peldi jūrā, atpūta un bauda ir neizsakāma. Nekāda lielā māka tās butes makšķerēt nemaz nav.

Ja gribās ko noķert, viens no galvenajiem faktoriem, lai cope jūrā būtu veiksmīga, ir vēja virziens. Ja pūš austrumu virziena vēji , tad cerības ko izmakšķerēt ir samērā nelielas (kaut gan pašam ir bijuši diezgan labi lomi arī pie tiem ’’bada vējiem’’). Kādi rīki un kā būtu jāmakšķerē plekstes iesaku apskatīt kaut vai šeit.

Bauda ir vienreizēja, gan velkot laukā lomu, gan vērojot kuģus, kuri redzamā attālumā vago Irbes šaurumu, lai vestu kravas uz un no Rīgas ostas, kā arī Pērnavas , Salacgrīvas, Skultes, Mērsraga, vai reizēm pat no Rojas mazostām. Daba, jūra, krasts, mežs un, turpat paralēli jūrai ap 2 km garumā tekošā, Irbes upe, tas ir jāredz un jāizbauda. Tur tiešām ir skaisti jebkuros laika apstākļos. Ja nav copes, var vienkārši doties ar kājām uz Miķeļbākas

pusi (nav tālu). Vasarā gan no krasta tā bušu ķeršana nav diez ko veicama. Tā jau nav, ka nebūtu tās plekstes, bet galvenais trūkums ir lielais ūdenszāļu daudzums kuras ķeras žilkā (makršķerauklā) un tas traucē copei.

Vasarā un pavasarī pietiekami labi ķeras Irbes upē. Par to vēlāk neliels atstāsts pagājušā weekenda Irbes un pat pirmsIrbes upju izbaudīšana.

Vienīgais, kas man nu galīgi nav pieņemams ir, manuprāt, daži, nu pilnīgi debīliski, aizliegumi. Ja vēl ne tik sen atpakaļ varēja uzcelt telti aiz kāpas (runa konkrēti iet par Ovišu dabas liegumu) un mierīgi baudīt dabu, tad tagad tas ir nopietns pārkāpums. Es pieņemu to, ka nedrīkstētu braukāt ar auto pa jaunaudzēm, bet kas notiks smilšu liedagam, ja tur brauks ar auto??

Murgs. Bet, to nebraukāšanu vēl kaut kā varētu saprast, kaut gan arguments no aizliedzēju puses ir, ja visi varēs braukāt un celt teltis, tad neaudzinātā iedzīvotāju daļa (domāju, ka sapratāt par kuriem iet runa) piesārņos visu, aiz sevis nenovāks un vispār nav ko tur vazāties blā,blā. Es gribētu pavaicāt-priekš kam tas tiek darīts??? Nodrāztā frāze-lai saglabātu unikālo dabu un kaut kas paliktu nākamajām paaudzēm, manuprāt, šis arguments ir kārtējā slinkuma attaisnošana. Galu galā mēs, pašreiz dzīvi esošie, arī vēlamies baudīt dzīvi un, ja reiz dzīvojam tik skaistā zemē, kāpēc mums to neļauj darīt kādu murgaini izdomātu aizliegumu dēļ. Igaunijā Sāmu salā pērn braucu ar auto un tur ir brīvi pieejama piebraukšana pie pašas jūras (ir gan arī privātās zemes, kur arī, sarunājot ar laipno Eesti pois, var braukt un baudīt dabu). Pat Dānijā vari braukt pa Ziemeļjūras pludmali, pat ātruma ierobežojums stāv -30 km/h.

Šinī sakarā ir diezgan spilgts pierādījums, ka aizliegums nestrādā. Es to domāju tā, ka ir ierīkotas auto stāvvietas un pat vietas kur celt teltis, bet atkritumu konteineri stāv piegāzti pilni un pat vasaras tveicē tie netiek izvesti un, kur nu vēl ideālāķa vieta dažādu smaku un infekciju veidošanai. Arī telšu vietā pie Irbes iztekas labā krasta atkritumu kalni nomāc visādi citādi lielisko peizāžu. Ja cilvēks būtu uzcēlis telti nomaļus (tagad vairs neatļautā vietā), nedomāju, ka viņš mēslotu sev apkārt, bet tie, kuri to dara, tos ir jāsoda ar, teiksim, piespiedu krastmalas netīrumu savākšanu vai kā tā.

 

 

 

 

 

Lai nu kā, daba Irbes iztekas apkārtnē ir super un tur var lieliski atpūstie. Iesaku !

Piemirsu pateikt, ka ir iespēja noīrēt māju tieši Lielirbē ap 400 m no jūras par ļoti demokrātisku cenu. Detaļas komentāros ar e-pastu.

Posted in General | 2 Comments

Burāšanas Sezona Drīz Sāksies.

Sācies jau pavasaris. Kaut gan vēl pavēss, bet nekur jau tas siltums, ar zaļām lapiņām un krāsainajiem ziediņiem, neliksies . Kopš iepriekšējā raksta pasaulē ir bijuši gana ievērojami notikumi.


Japānu satricinājusi un papostījusi gadsimta zemestrīce, kuras sekas vēl ilgi būs jūtamas. Galvenokārt Fukušimas AES bojājumu un radioaktīvo izmešu dēļ. Savulaik, jūras plašumus arot, bija nācies pabūt Fukušimas ostā. Uz turieni atvedām ēdamus kastaņus no Ķīnas. Savukārt no Japānas uz Ķīnu atkal vedām saldētus lašus no Hokaido salas pilsētiņas Abaširi. Japāņi strādīga, precīza un punktuāla tauta, kura ļoti ievēro tradīcijas. Žēl, ka viņiem tāda nelaime.

Lielbritānijā notikušas karaliskās kāzas. It kā jau nu kas tur tāds-šikas kāzas britiem, bet tas tāds patīkams, skaists moments pārsvarā negatīvo ziņu jūklī.

Nu, un pavisam nesen ziņas par terorista #1 Osama Bin Ladena likvidēšanu. Var jau laikam saprast to amerikāņu līksmošanu, kā nekā ‘’Nine Eleven’’ jeb 2001. Gada 11.septembar terora akti Ņujorkā, Vašingtonā un gaisā virs Pensilvānijas nav nemaz tik sena pagātne. Personīgi man atklāta līksmošana par kāda nāvi liekas nepieņemama.

Kas tad par jūras lietām? Ledus Rīgas līcī gandrīz izkusis, kaut gan dienas divas atpakaļ vēl kuģīši līkumoja līča vidū starp ledus lauciņiem. Vajadzētu sākt domāt par nākamā gada lediem.

Jā, piemirsu vienu nelabu  vēsti par kuģošanas tēmu. Aprīļa  vidū Ķīles kanālā saskrējās divi kuģi. Ar Krievijas  karogu ‘’Tyumen-2’’ un UK karogu nesošais ‘’OOCL Finnland’’.  Avārijas jeb collisions notiek un no tā pilnībā izvairīties laikam jau nekad nevarēs, lai kā arī cilvēks censtos. Kad bojā iet cilvēki, tas jau ir skumji, un sadursmē Ķīles kanālā gāja bojā uz Tyumen-2 esošie locis un stūres vīrs, bet vēl divi tika smagi savainoti. Avārijas iemeslus noskaidros izmeklēšana. Esmu reizes trīs gājis caur Ķīles kanālam ar kuģi un pavisam nesen ar motorjahtu. Tur ir strikti noteikumi gan par ātruma režīmu, gan par kuģošanas apstākļiem (migla,tumsa). Cik sapratu no lasītā un informācijas no kuģu kapteiņiem, tad viens faktors-migla, esot bijis arī tai liktenīgajā dienā.

Rīgas ostā sparīgi darbu turpina Dāņu, Poļu un Holandiešu bagari (dredger) jeb grunts smēlēji. Tas priecē, jo dziļāka osta, lielāki kuģi, vairāk ienākumi un rezultātā labāka dzīve.

Drīz sāksies burāšanas sezonā, īstenībā jau ir sākusies. Tas nekas, ka baltās buras vēl gandrīz nav redzamas uz Daugavas un jūrā. Notiek jahtu atziemošana, pucēšana un citādi visādi visumā patīkami darbi un darbiņi. Es nekāds ļoti aktīvais burātājs gan neesmu. Kaut gan pāris sezonas atpakaļ paburāju ar Latvian Sailing Team jahtu ‘’MAMMA” (X-46) un pērn nedaudz ar tās pašas komandas ‘’ANANDA’’ (X-41).

YouTube Preview Image

Šogad arī esmu LST biedrs un pēc iespējas mēģināšu piedalīties, gan treniņos, gan sacensībās vai tālākos jūras pārbraucienos. Ir arī daži citi piedāvājumi par kuriem vēl tā īsti nav padomāts, bet tā kā būtu jau laiks to darīt. Ja atklāti, tad atkal kaimiņi Igauņi mums burāšanas ziņā ir soli priekšā kaut gan Latvijā, manuprāt, ir lieliski burāšanas profesionāļi. Ja runājam tieši par kreiserjahtu (jeb jūras jahtu) burāšanu kā sacensību veidu, tad pašreiz Latvijā, izņemot Latvian Sailing Team pasākumu, cita, daudz maz nopietna  nemaz tā īsti vairs nav. Vietējās sacensības bieži vien notiek pavirši bez iedvesmas. Turpretim Igauņu, nu kaut vai Muhu Vaines regate, ir lieliski organizēta, vienalga vai startfiniši ir Romasārē vai Latviešu Rojā.

Te nu gan jāatdod gods un cieņa Rojniekiem, kuri allaž lieliski atbalsta un organizē patīkamus pasākumus burātājiem. Redzēsim kā būs šogad, cerēsim uz to, ka sacensību gars atmodīsies. Nevar jau visu novelt uz krīzes radīto cauru kabatā. Vējš burās taču neko nemaksā.

Patīkamus Jums brīžus pie un uz Jūras!

 

Posted in General | Leave a comment

Nedaudz Par Jauno Termināļu Celtniecību Rīgas Brīvostā.

Rīgas Brīvosta attīstās, neskatoties uz to, ka dažiem priekšnieku radiņiem gribas izlikties par profiņiem tur, kur sajēgas ir pamaz.


Ir pagājušas pāris nedēļas kā iesāku šo blogu un tā kā būtu laiks kādai sarunai par jūras tēmu. Idejas un vēlmes ir daudz, bet tā īsti nevaru sadūšoties ar ko atsākt. Nu tad pilnīgi svaiga tēma pārdomām un kaut kādam secinājumam.

Šodien braucot auto ieslēdzu “Radio Baltkom’’ radiostaciju. Atkāpjoties no tēmas, teikšu, ka tā ir lieliska radiostacija. Lielākoties gan runas ir krievu valodā (kaut gan ir arī latviskas ziņas un dažāda informācija). Atšķirībā no vairums latviešu radio vai krievu stacijām, “Radio Baltkom’’ informācija ir objektīva (ne tikai mans viedoklis),bet analītiskie raidījumi, manuprāt, ir profesionālā līmenī. Jā, un mūzika ir super.

Aiz kuģa Krievu salas terminālis

Tātad pie lietas. Saruna jau bija sākusies. Tā kā sākumu nedzirdēju, bet sapratu, ka runa iet par Rīgas ostu , pareizāk gan būtu Rigas Brīvosta.

Studijas viesis bija Vladimirs Makarovs.  Runāts tika par it kā topošā jaunā Krievu Salas termināļa labumiem. Tur būšot modernas akmeņogļu (un ne tikai) pārkraušanas iespējas un visādi citādi labumi. Skaisti un apsveicami. Potenciāli jaunas darba vietas, tranzīta apjomu pieaugums un ar to saistītais naudiņas palielinājums mūsu, krīzes novājinātajai, zemītei. Piekrītu Makarova atbildēm uz klausītāju jautājumiem un raizēm par piesārņojuma bailēm un transporta plūsmu palielinājuma sekām. Īstenībā jau tā ir, ka pašreizējie ogļu termināļi Pīļmuižā un Eksportostā daļēji strādā ar 19. gs. tehnoloģijām un ogļu putekļus ir spiesti gremot daudzi apkārtesošie pilsētnieki. Arī pilnībā izslēgt jauno termināļu ogļu vai citu izmešu nokļūšanu uz mūsu deguna nevar. Teikt, ka nebūs ne kripatiņas gružu, būtu klaja melošana. Jā, slēgta tipa termināls samazinātu piesārņojumu līdz minimumam, bet tad tās oglītes krāmēšana būtu tik dārga, ka kuģi Rīgas brīvosta mestu līkumu. Dabiski, ka ir saprotamas cilvēku raizes, ka šī lieta pietuvinās viņu mājas slieksnim ( te vairāk domāts par Bolderājas ļaudīm).

Esmu pārliecināts, ka modernas, striktajiem standartiem atbilstošas ostas iekārtas ļauj samazināt kaitīgos ražošanas blakus produktus līdz minimumam, kādas arī tiek deklarētas jaunajos Rīgas Brīvosta s  termināļu projektos.

Atgriežoties pie Makarova kunga teiktā raidījumā, ka pēc 22 mēnešiem Krievu salas ogļu termināls sāks pārkraut ogles kuģos, tātad tas 2013.gadā būšot gatavs?????

Neesmu hidrotehnisko būvju speciālists, tāpēc profesionāli nevaru pateikt, vai tas praktiski un teorētiski ir iespējams izdarīt. Es varbūt atkārtošos teikdams, ka esmu reālists un tāpēc ļaušos teikt, ka ļoti šaubos par termiņiem.

Pirmkārt, ja nemaldos, tam terminālim JAU bija jābūt gatavam (varbūt ne pilnībā), un Eksportostas ogļu plaču vietā bija debesis jāskrāpē baltiem skyskreiperiem, kur pilsētnieki un ārzemju viesi pastaigātos pa Daugavas krastmalu, reizēm iemalkojot kafiju patīkamu skatu sološā bāriņā.

Otrkārt, redzot realitāti, respektīvi, tur darbi ir apstājušies, nekas neliecina par celtniecības eksistenci.

Treškārt, ja darbus veiks tie paši censoņi, kas to it kā iesāka, tad termiņi nu galīgi ir nereāli. Kā nelielu savu vārdu apstiprinājumu, neliels ekskurss nesenā pagātnē.

Izcīnot tādu kā ‘’uzvaru’’ pār ‘’zaļajiem’’ dabas draugiem par Krievu salas reto, it kā tikai tur mītošu, putniņu skarbo nākotni, sākās samērā aktīva smilšu bēršana, galvenokārt padziļinot Daugavu, un pa cauruļvadu pumpējot grunts smiltis lai iegūtu vēlamo teritoriju. It kā lieliski, ekonomiski, tiek šauti divi zaķi, bet, kā bieži mūszemē notiek, darīts, bieži vien tika nesaprotamā veidā.  Tai vietā, lai pārvietotu cauruļvadu un vienmērīgi izkliedētu smiltis, tās sapumpēja gandrīz vienā vietā un pēc tam ar auto transportu vedāja uz priekšu un atpakaļ bezjēdzīgi dedzinot n-tos litrus degvielas utt.  Secinājums, vai nu galīgi neprofesionāli vadīja darbus, vai, daudz ticamāks, kārtējais naudas kāšanas (zagšanas) mehānisms.

Kāpēc apstājās celtniecība? Baumas tika dzirdētas dažādas. Galvenais iemesls jau laikam ir nauda. Vai nu tās neesamība, vai negribēšana, vai daudz vieglāka, lētāka alternatīva. Teiksim, kāpēc investēt 3 ciparu miljonus, ja var par 1 ciparu miljonu iedzīt pāris pāļus Eksportostas piestātnēs, jeb kaut kur pie Mangaļsalas uzbliezt ‘’pagaidu’’ piestātni, kur kuģi mocīsies gan tavoties, gan lādēties ar baržu palīdzību, bet tai pašā laikā bazūnēt pa pasauli-redziet mēs varam uzņemt kuģus ar 14 ar plus metru iegrimi. Viena tāda ” pagaidu” piestatne Rīgas brīvosta jau eksistē Žurku salā.

Esmu par ostas attīstību, gan par Krievu salas termināļiem gan Kundziņsalas plāniem. Tas normāli un apsveicami. Bet kāpēc pie mums vairumā gadījumu nekas saprātīgs nesanāk? Viens varētu būt nemitīgā korupcija un tai sekojošā nesamērīgā projektu dārdzība…bet tas lielākā vai mazākā mēra notiek visur pasaulē. Nemitīgā plātīšanās ārzemnieku priekšā šķebina. Nav taču viņi visi galīgi piečakarējami. Trāpās arī kāds kurš šo to sajēdz no ostu biznesa un, vēlāk izsijājot dzirdēto, vēlme turpināt sadarbību atkrīt. Vēl domājas, ka neprofesionalitāte daudzos austākajos līmeņos. Šeit piemērs no dzīves, pats dzirdēju ar savām ausīm.

Ar loču laivu brauc delegācija pa Daugavu un viens no it kā ostas vadošajiem (kārtējais liekēdis, kuru RBP (Rīgas Brīvosta) spiesta barot) klārē ārzemju viesiem, rādot uz Alfa ostas minerālmēslu baltajiem kupoliem, apmēram šādu tekstu- ‘’Lūk šeit ir naftas terminālis un tajos kupolos tiek uzglabāti naftas produkti, blā,blā..’’ Vai tāds debīls jautājums-” Vai tad uz loču kuģiem nevar helikopteris nolaisties..??” Un tādā garā šitādi jefiņi bieži vien reprezentē Rīgas Brīvostu.

Bet par to, kā plašas saziņas līdzekļi, prese, TV, radio, daudzi interneta portāli, sniedz informāciju, kura saistīta ar jūrniecības tēmu, par to kaut kad citreiz ar konkrētiem piemēriem. Tikai teikšu to, ka kā profesionālim, paliek skumji un apvainojoši par daudzu žurnālistu elementāru nevēlēšanos (slinkumu) profesionāli darīt savu darbu.

Lai vai nu kā, bet darbs Rīgas brīvosta kūsā un lielum lielākais vairums tās darbinieki ir profesionāļi, jo tie, kuri dara reālo darbu, nevar tādi nebūt, jo uz jūras un ar to saistītajās sfērās neprofesionālis atsijājas dabiskā ceļā.

Posted in General | Leave a comment